[Ievads]
Viss sākās ar to, ka valdības slepenie dienesti, sajuta sevī aicinājumu doties kosmosā
Viņi izvēlējās attiecīgu planētu, veica sagatavošanās darbus un pēc īpašām metodēm, atlasīja desmit cilvēkus, kas dosies ekspedīcijā
Šī dziesma ir par viņiem
[1.pants: Bush]
Pirmais uz atmodu atvēris modes veici
Bankrots, tagad stroikā palīgdarbus veic
Nākamais viņa kolēģis, pēc skata Geits
Izbijis cietumnieks, padomju laikā mūķējis seifus
Trešais ar dzīvi nogruzījies leitis, viņš dievu lūdz par to lai loterijās veicas
Ceturtais visjaunākais, uzkurījis puišelis feins
Aiz gara laika, pirms gada drātējis leitim meitu, galvenais, mātei nevajag teikt
Piektais reperis, pa kluso klausās Red Hot Chilli Pеppers
Visu dzīvi dzer, svin, nekad nav dzirdējis Lеd Zeppelin
Sestajam, redz besī tādi, viņš no ģitāristu sesijas tikko biksēs ādas
Atbraucis uz pārunām, jo parādā bija kādam
Septīto sauc Uldis, viņam nepatīk kad blakus kurī
Bieži muld, lādējas par to, ka nepabeidza toreiz Turību
Visas vecenes ir stulbas, pasauli pielīdzina būrim, kas smird pēc urīna
Apkure tik dārga un tik sūdīgi kurina
Astotais kad nāk tad visi dzird, visi tie kas nav ar viņu, sūkā bļeģ un smird
Devītajam miskastēs ir virtuve, dēļ pus litra pudeles spirta viņš būtu gatavs mirt
Pēdējais tāds rozā kreklā, raitā veceņu gaitā
Vai tad tādi arī skaitās? Un tad es viņiem jautāju:
Kāpēc viņš? Un viņi atbildēja:
"Ko lai mēs izdarām? Likums nosaka, ka katrā šovā jābūt vismaz pa vienam pidaram"
[Piedziedājums]
Es uzrakstīšu (garu, garu) garlaicīgu dziesmu
Es vērošu kā tu miedz, pēc tam tu modīsies, kā veci sajukuši kosmonauti, kas baidoties no ... kliedz
Pēc pāris gadiem, kad kosmosa kuģis jau sen bija izgājis no zemes orbīta
Un valdības eksperiments izgāzies, atstājot desmit kosmonautus likteņa un nolemtības rokās
Desmit kosmonauti bija tikko sākuši aptvert redzēto, šie pāris gadi, likās kā pāris sekundes
[2.pants: Wiesturz]
Tie nebija zirgi, tikai poniji
Uldis pēkšņi uzrunāja Toniju
Tas nebija analgīns, ko tikko norija, atbildēja Tonijs
Un lai jautrāk, novelc arī skafandru, viņš teica Uldim skatoties uz Aleksandru
Kas bija pilnībā iegrimis sevī blakus Adriānam, kas turpināja medīt zvaigznājus, it kā nekas nebūtu bijis
Un to ko redzēja visi, nemaz nebūtu pamanījis
Pietiek, ierunājās Haralds, mums vajag rīcības plānu
Pauls turpināja klusēt, sapņojot par sievu Liāmu
Ko atstājis mājās, ko pie velna mēs tikko redzējām, Konstantīns ierunājās satrauktā tonī
Uldis turpināja meklēt, ko norīt pa virsu jau norītajam
Es tiku līdz ponijam septītajam, viņš lielijās, bet neviens neklausījās, jo atkal parādījās
Labāk nezināt kā zināt, labāk nemosties kā mosties, neturpināt, kur gan drosme nepadoties
Tom, vai tu vēl te? Toms jau gandrīz miris, paskaties uz Sašu
Viņš nākamais, to var teikt par tevi pašu, Harald
Tonij, muti savaldi, pietiek jau ka Uldis apsities
Uz Adrianu un Paulu paskaties, par Oskaru nerunājot, tāpat par Gunti, mēs te visi valdības stumti
Strīdēties bezjēdzīgi, tāpat kā skumt par zemi
Mums to neredzēt, klusums iestājās un sāka sacerēt jaunu lidojumu kursu
Titāna sirēnas vai harmonija Merkūrija alās
Likteņa domas dalās, nekur jau nepazudīs visuma planētas tālās
[Piedziedājums]
Es uzrakstīšu (garu, garu) garlaicīgu dziesmu
Es vērošu kā tu miedz, pēc tam tu modīsies, kā veci sajukuši kosmonauti, kas baidoties no ... kliedz
Ēē
Jaunieši, jūs pilnīgi esat degradējuši šo dziesmu, varējā ierakstīt normālu dziesmu par kosmonautiem, bet jūs pilnībā degradējāt šo dziesmu
Man nepatīk
