[1. Pants: Pionieris]
Mēģinu izveidot labāko no sliktākā
Kā var teikt, ka es nestrādāju?
Visi lūdz to žēlsirdību
Zini, te Dievs mūs neredz aiz pelēkiem lietus mākoņiem
Bloku māju likumi nav saules dienu
Visi grib dabūt to naudu vien
Pat menti grib pārdot
Es savu lietu daru viens
Biju dzimis izgāzties, nesasniegt
Tagad pazīstamiem sanāk tikai lepoties
Būšu izklaidīgs, atstāšu lieciniekus
Kad vēlreiz redzēsi spīdam savu ienaidnieku
Redzot mani nākam, saka reps pa dzīvi P
Tici, kamēr mani apglabās, būšu īsts
Dabūšu naudu, kamēr bikses plīst
Jānokārto bizness, lai es būtu brīvs
Akmeņi spīd, pats glīts, krasts tīrs
Atmiņas glabā manas tekstu klades
Kasešu lentas manus vārdus smagus
Mājas smaida, kad braucu garām
Jo vajadzēja pienākt šai dienai jau senāk
Es šo atstāšu kā pierādījumu dziesmā manā, saki Rīga (sakarīgi), vai man sanāk?
[2. Pants: Rays]
Sauli nomaina mākoņi un debesis paliek tumšas
Gluži kā melnā pagrabā kāds būtu aizcirtis durvis
Uz palodzes pie loga šodien vēroju vakardienu
Respektīvi ar savām atmiņām viens pret vienu
Dzīve ir kā maratons, tik diez, cik tālu ir tas finišs?
Lietas ir kā miera osta, jo līdz kaklam ikdienas kipišs
Man vienmēr par maz un nekad nav gana
Vienmēr kalni un lejas, bet zinu, ka beigās viss būs labi (protams)
Aiz mākoņiem spīd saule pat, ja neredzi cauri
Mēs lauzām galvu katru dienu, kur dabūt naudu (jā)
Darbs bez reklāmas, bet liek uz galda ikrus
Mana dzīve ir kā kino, tagad tu dzirdi audio titrus
Kur es staigāju pa asmeni, spēlējot to krievu ruleti
Un diez kapēc tas tik ļoti man atgādina lubeni
Blāvs atspulgs peļķē starp peļķes traipiem
Bet viss tas pazūd, kad lietus mākoņi projām aiziet
[Piedziedājums: Pēteris Upelnieks]
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Mākonis projām peld un virs tā nav lijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Un man šķiet, ka tā jau kādreiz bijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Mākonis projām peld un virs tā nav lijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Un man šķiet, ka tā jau kādreiz bijis
[3. Pants: Cepums]
Šodien manā pilsētā lietus ir lijis
Lai tas nolīst vēl vairāk tu laikam to gribi
Daudzi slēpjas mājās, zem jumtiem saviem
Bet man slapjas drēbes, jo es protu salīt
Jā, esmu ļoti salijis
Šīs ir tās dienas, kas aizmirst tev palīdz
Cik gan domu ir manī
Šī pilsētā klīst, ko nu man darīt?
Es pīpēju lēnām to smēķi
Tas palīdzēja man visu saprast tik pēkšņi (tik pēkšņi)
Ka manā dzīvē man pavisam ir citādi mērķi
Ka tagad savu ceļu precīzāk noiet es spēšu
Lai arī liekas, ka tas nav nemaz tik viegli
Es eju uz mērķiem saviem, kļūdos bieži
Tas lietus man var palīdzēt, dzēst no asfalta tos plānus, ko sazīmēju (lietus līst, lietus līst)
[4. Pants: Punkts uz I]
Šeit lietus līst jau kuro dienu pēc kārtas
Gāž kā no spaiņiem te manai galvai pāri
Te lietas kārtoju, tie lietus mākoņi
Malas ir pāri galvai līdz sausu pleķu nav vairs tā
Kur spēks savs lai, meklējot to ceļu, kur savu likteni norunāju
Bet es izskatos tik labi izliets līdz papēžiem
Tad jau apsēdīšos, ko nu vairs?
Es gribu zināt, ko man vajag
Lai es būtu tas, kas esmu
Troņa karalis, ja nezināji
Man nekad nebūs boss
Es pats sev esmu boss, bosu boss boss bosam boss
Peļķē kāja, prāts griežas savā orbītā
Līdz visas domas dziedāt korī sāk
Ķermenis un prāts ietērpts savā kostīmā
Bet es redzu priekšā gaismu
Lietus norimt sāk
[Piedziedājums: Pēteris Upelnieks]
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Mākonis projām peld un virs tā nav lijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Un man šķiet, ka tā jau kādreiz bijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Mākonis projām peld un virs tā nav lijis
Lietus nolijis (lietus nolijis)
Un man šķiet, ka tā jau kādreiz bijis
