Ļep ļep, runas raksti
Zāles ieraksti
Divi nulle nulle trīs
Baudi
Neliels bīts, fresh[?] un pašlaik skan
Mēs esam šeit un jums ierunājam
Esmu pīpētājs kā rādos, kā profs es vēl nejūtos
Jo iz[?] dziesmu parādos un [?] ar kad vajag
Saki man godīgi, dot iekšā vēnā lai
Es neko, nu ko tu tagad melo
Es neskaitu tekstu meitenēm, bet gribu lai viņas skaita to
Labi, es to apzinos, ka skaidrā jēlais runātājs
Un ieklausos es viņos, mani vairs neapstādinās, jo apkārt nemētājos
No kājam līdz galvai būsi tu apskatīts
Tā pret tevi tiks darīts, būs labs šāviens sejā
Tā tavs gars aizies vējā
Un pasakiet, ka neatrodos jau dziļi, dziļi lejā
Nemaz negribu augšā nākt, jo tur mani gudri mācīt sāk
Neļauj runāt tā kā vēlos, gribu stāstu stāstu jēlo
Neesmu tāds, esmu citāds, esmu ātri ritmēts
Tik žēl, ka viss šitais ir, pār par ilgu glabāts
Nu ja visām vecenēm būtu pieci desmit diametrā
Tad veikalā būs jāpārdod latekss gumijas metrā
Mans ieteikums ir tāds, nekaunies bet runāt sāc
Jo kad ķeršu mikrofonu, es palikšu runas magnāts
Magnāts, ja
[]
Jou, jou, saņem tagad manējo
Es dzīvoju stresā, kas nepārtraukti mainās
Tas atskan manā tekstā, kā sāpīgākās vaimanās
Tie kas tagad jūt man līdzi, no patiesības nebaidās
Aci pret aci ar problēmām, tikties nevairās
Prieks, ka tādi vairojās, kopīgajā dūrē
Tad zinu, ka es kā pretspēks pareizo pusi stūrēju
Neiedzīsiet būrī, tos kam ir ko teikt
Nestāvēsim stūrī, jo netaisamies beigt
Nevienlīdzība, tā ir anti dzīvība
Ja tev naudas nav, tad nav tev arī brīvība
Noziedzību apkarot, par to var tikai sapņot
Tad jau organizētie, pa tiešām ir svētie
Bet tie nav izredzētie, bet tie ir gudrākie
Neiet ielās kabatas zagt, bet valstij' kapu rakt
Man sirds par to nesāp, jo nedzīvoju zaļi
Pasauli tur četri vaļi, mūsējo neviens
Saskābis ir piens, pelējusi maize
Nenopļauts ir siens, tā ir izbojāta daile
Izbojāta daile
Tā tas ir, tā tas ir, tā tas ir
Citus noindē, citi nomirst pagrīdē
Manā vārdu spēlē, tu lūdzu nespēlē
Ietin avīzē un kremē
Tumšs vakars, piepilsēta kā pamesta sēta
Čalītis [?], viņam galvā rēta
[?] adresēta, ārsta slēdziens tāds
Cauri durta plauša vai galvas kauss sadragāts
Ja negrib lai ar tevīm, notiek kas tāds, lūdzu tuvumā man nenāc
Legāls vai nelegāls, bet bizness ir un paliek proporcionāls
Tev tas nepatīk, bet tā tas notiek šajā valstī
Kā tad tā
Kā tad šitā
Ārsts man uzdod jautājumu vakarā
Protams, ārsts ir zilā kreklā
Jo atrodos pratināšanas telpā
Prokorora klātbūtnē, šī cūka ņem un mani dresē
Bet gan jau tiks ielikts SE[?], presē, presē
Tas nav man interesē, bet MIC savu spēli spēlē
Veci teksti nerūsē, tos tik tagad sintizē
Lai veci purni presē, kam tas interesē
[]
Esmu hip-hop trasē, tur man džeki respektē
Klusums studijā, jo esmu dzīvajā ēterā
Priekškars veras vaļā, jūtos savā ādā
Bet dzīvojam Latvijā, kur mūziku ražo fabrikā, kā konvejera stadijā
Met to tagad gaisā [?]
Bet čiepas Latvijā, ir labākās Baltijā
Tās pašūpojās ritmā, tāpat kā to dara seksā
Stresā nejoko, jūsu domas atkož
Pirms es gultā guļos, es labu ko saožu
Viens tu ar prieku, sajūta tā kā terapija [?]
Kā jauna gadu mija, tik karsta kā Sicīlija
[]
Saldās dziesmās gruzīties, tas tik tiešām nepatīk
Jo tādā veidā savu runu uz to normāli neuztīt
Tas nav novirziens, tas tik plašs jēdziens
Un man te radies formulējums, tiem kam galvā spēriens
Šis ir domu vērtējums un tā tiek salikts teikums
Izsaukums, jautājums, tiek rasts citam mierinājums
Tas ir konkrēts sajukums jums
Tad notiek pirmais uzbrukums un varbūt laiks ir apstājies
Šis vai tas ar laimīgu kuci nojājies
Būs jāmeklē pilnā prāta nosēdiens
Tad parādās jauns notikums
Mums vārdu birums, pašiem rodas gandarījums, lielas runas uzbrukums
Citiem izteikt savus trūkumus un lai turpinātu savu dzīvi
Šiem esot jānoskaņojas pozitīvi
Man tas liekas smieklīgi, ka citam tas ir indīgi
Un uz viņiem paskatoties redzu, tas ir primitīvi
Primitīvi? Nu ko jūs stāstiet
Jā jā, nu tad pastāsti labāk
Ja? Zini nejau labāk, es stāstīšu kā sanāk
[Ena]
Manā pilsētā, meitenes nemēdz darīt neko skaļu
Nu tad es pirmā braucu un pirmā arī maļu
Visiem tiem kas par naudu sevi pārdod ļauj
Es pie kājām stāvu, viņiem sejā spļauju
Var jau skatīties un vērot to visu no malas
Pēc tam vērtēt tikai pēc savas vērtību skalas
Pirmā vietā ir nauda, pēc tam nāk bauda
Līdz graudam pat netiek, jo ir apsīkusi jauda
Un var izdzīvot šajā sabiedrībā arī bez kauna
Tas ir dalot grupās, lietu labu un lietu ļaunu
Tikai zini, ka arī tevi daudzi vērtē un redz
Biežāk tie kas augstāk, par savu dirsu paši lec
Jūs esat tādi, kas no malas tikai spiež un ņirdz
Un kā žagatas skrien uz to kas vairāk mirdz
No sabiedrības visi dalās divās pusēs
Mazāk to kas runā, vairāk to kas klusē
Tie kas pateikt neko nevar
No malas kaut ko kliedz
Taču saciet acīs kā ir
Neviens to neaizliedz
