[intro - Tomijs]
Trīs pēee kāaa
Lieliskais reps
Tomijs, Sisārs, artis, valch
3PK chuvaki, ey, eu
[verse - Tomijs]
Vai tas Trojas zirgs nācis? Nea, tas Tomijs no paģīša
Es te pa ģēlām, pēc pīzdas un šņabīša
Ja tevi nostādītu gaismā, tu būtu neglīts un vājš
Bet mēs izdauzam tās lampas un dedzinam kāšus
Te neviens nevienu nenosoda bez manas atļaujas
Es izgāju cauri elles vārtiem, sasitot pakausi
Es esmu es un tu esi tu, tur arī saruna apraujas
Kad beigsi runāt ar pilnu muti, tad varbūt atskanēs aplausi
Kādam laiks ir dārgs, bet man dārga ir nauda
Nevajag uzlikt vērtību kaut kam tādam, kas nav
Kā redzi, joprojām neesmu iemācījies iemest vannā tosteri
Kāpēc man tā liekas, ka dzīve dauza tā kā bokseri
Bet mēs visi laikam iekšā esam nedaudz slimi
Jums priekš kāzām ir uzvalks? Man priekš bērēm ir divi
Nav jau tā, ka jūtos te baigi, bļe, labāks par citiem
Bet es pieļauju tādu iespēju, bučas jums visiem
Ej padeldē vēl smadzenes, divi vārdi jau tev nedalec
Trināru bērnudārzs, tas nav nekas neparasts
No 9 līdz 5, bišķ' to dzīvi mums dzēš
Žēl, ka ar respektu nevar nopirkt maizi, ko ēst
No rīta mostas gaiļi un pa naktīm dzīvo pūces
Cilvēki kā dzīvnieki pēc pusnakts to jūt
Ja vien varētu visi uz pasaules sadoties rokās
Es pa vidu iebāztu pimpi un pamatīgi nošļāktu
Nožēlot necepī, nē, diez vai to spēšu
Kā var dievs neeksistēt, ja pie galda es sēžu?
Cik viegli ir pamīzt tikpat ir arī pašnāvību
Es ceru, ka es nepakāršos pats aiz savas asprātības
Bet es slēpjos no nāves tā kā matadors pie karoga (kur es esmu?)
Divnieks par ideju, bet desmit par valodu
Ja es būtu mērs, pilsētā būtu bads un mēris
Es tev atstāšu drupačas, bet tev būs jāpieliecas pēc
[verse - Siskela]
Ceļoju pa visumu ar melnas krāsas korveti
Ieliec kaut visu, manī pazūd kāsis, vorteks
Šodien izzūd lietas, bet saasinās portrets
Man zem gultas, man tā šķiet, ir teleports uz Lohnesu
Laiks ir nauda, jo visi zinām, kas Rolex
Mūsos dziļi, dziļi, ir "aizlej acis" kodekss
Mūļi simts stāv pie padomju poģezda
A es būšu aiz kapiem, kad sev barošu pommes
Dod pieci, nē, piecpadsmit, viss okay
Ieskrien bankā, atdod naudu, man ir Nixona seja
Uz to mērķi ar Nagīnī, Pitonu eju
Es ar lielu vilni pabrīdinu mikro waves
Es repoju, jo man ir bišķ' ko teikt
Garām dzenos, kaut tačkā tā kā flinstons eju
Eksportēju bītus, kad iekšā importu leju
Atnāk sliktie kaķi, tad zini - instanti reju
Savu nāvi, jā, es to inscinēju
Savos rāmjos es jūs instruēju
Nav tādu augstāku kā Balkāni
Balkons uz balkona, kalējs kaļ kāsi
Pudeles, kur pagadās, ak, mēs alkāni
Pūderītis degunā un atkal salst sāni
Nav prāts ar mani sapazīties
Satikāmies šodien un atkal jau rītdien
Visa laime vienā brīdī kaut kur sapisīsies
Tāpat turpinu es aplī mīties
Aplīmējies ar pasta markām
Atpisies, jo es rakstu trakāk
Esmu vairāk tumsā kā zarna aklā
Šis mani apraksta kā tags uz plakāta
Platīna platforma iekš katla kratās
Zem sava šķīvja tu prasi ko paklāt
Interesantam dzīvot un prasto pakārt
Domstarpības? Nu, tad saki, kas sakāms
Nu tad saki, kas sakāms
Nu tad saki, kas sakāms
[verse - artis]
Tici tam? Ko? Mīlu sevi, bet daru pāri
Domas nāk par vēlu, lietas piemirst varu ātri
Kā ar tevi? Kas ir tavā azotē?
Biežāk sāli vai cukuru likt sanāk karotē?
Es ļoti labi zinu, cik balansu grūti noturēt
Vajadzīgs spēks, vēlme muti nošmulēt
Prast atšķirt vienu no otra, dūmus no gaisa
Iznākt no sienām, netupēt vairs stūros laiks
Pietiks tēlot, pietiks dirst un stenēt
Lai zinātu kā ir lejā, nāksies krist tev zemē
Nebūs viegli, neviens neko tādu nav galīgi teicis
Slikto daļu nepiemin, ar labo sāk un arī beidz
Tu sevi nogalini ikreiz, kad melo pats sev
Un kad tas izdarīts, to vairs nevar atcelt
Tāds ir likums, katram šitā taka iebradāta
Biju tik dziļi ikdienu dzīve kaut ko prasa iemaksāt
Un ne jau nauda bija tā (bija tā), ko tieši prasīja
Solījumi un atbildība iekšas kratīja
Nu ir savādāk viss, viss jau savādāks
Slimie uzņemšanā, ārsti daudzi palātās
Mēs darām sev pāri, kaut gan mīlam sevi
Barojam tās visas lietas, kuras nīstam sen
Vēlāk pārsteigums (wow), izbrīns, bailes
Kāpēc labais cilvēkos iznīkst baigi?
Es nezinu (kur es esmu?), neviens it kā nezina
Vakarā neredz, rītā nedzird
Skarbi, jā, lūk, kas ir skarbi
Neklausīties runās, bet gaidīt, kad runās paši darbi
Tas ir vienkārši (ez), elementāri
Vienmēr viens prāts katrā elementā
Sevī sliktas lietas reti gadās redzēt
Visam piekritīsi tagad, pēc gada vai nedēļas?
[verse - valch]
Valch šeit, ey, trippity trippin' be killin'
Vēl jo labāk, these wiggas be livin', tie spridzina (kaboom)
Un kamēr apkārt vilina skaņas, kas midzina
Tavas maņas ar izbrīnu, saņem pantu kā ar īsziņu
Rindas savas skaldot smalki kā līzingu
Tu nezini līdzīgu, dzirdi rokrakstu cītīgu
Vārda brīvība, kas raksturo dzīvību
Mana ticība ir palikt pašam, sakot tev ko spītīgu (kur es esmu?)
Pa vidam sanāk futo vēl kapāt
Es nekautrēšos teikt, jo lielāks bruto, jo labāk tā sanāk
Zini nākam vēl par sumo pat smagāk
Tava kava bija slikta, bet ar uno tu pakās
Daži gājieni kā grāmata lasās, darīt trakāk, vēl asāk
To darīt ātrāk, jo labāk, lai iet kā sprādzieni masās
Šeit priekšā asprātis stādās, pie vecā atkāpjas mājās
Un tomēr prasās sarakstīt, to daru peldoties Brasā
Šīm mērcēm nelīdzēs pat Remantadīns
Es remarkā dzīts, man gēnos encefalīts
Ektoparazīts īsts, mugurkaulniekiem tās piesūcās
Un rāda rakstura īpašības kā Sisāra bīts
Sitiens tev zem jostas vietas diezgan efektīgs
Krusto pirkstus, iebāz rozetē un zini, kas ir elektrība
Tie nosēžas kā stalaktīdi vai, pofig, es tālāk mīdu
Pēc šītā, es tām ērcēm pateikšos par atklātību
Es cienu pretrunas, jo iznākums ir sakarīgs
Lai kā tas riebtos, vec, tas ir vajadzīgs ir ārkārtīgi
Kā labai labai pjankai afterītis, kā tv pieslēgts satelīts
Kā labam puikam fāterītis, kā katrai spēlei pastarītis
Un par to runāt, vec, te drīkst
Ir jārauj nost ar saknēm, nevis jāļauj, lai tās dīgst
Jo nezāles jau neiznīkst, tāpēc esmu tīrs
Tas nav mīts, lieki jautāt kāpēc jumtu rauj nost KP3
